Septiņas Eiropas valstis, kuru vadībā ir Vācija, iesniedza Eiropas Komisijai rakstisku lūgumu noraidīt ES zaļā transporta pārejas mērķus, atjaunojot debates ar Franciju par kodolūdeņraža ražošanu, kas bija bloķējusi ES vienošanos par atjaunojamās enerģijas politiku.
Veto parakstīja septiņas valstis — Austrija, Dānija, Vācija, Īrija, Luksemburga, Portugāle un Spānija.
Vēstulē Eiropas Komisijai septiņas valstis atkārtoti pauda savu nostāju pret kodolenerģijas iekļaušanu zaļā transporta pārejā.
Francija un astoņas citas ES valstis apgalvo, ka ūdeņraža ražošana no kodolenerģijas nevajadzētu tikt izslēgta no ES atjaunojamās enerģijas politikas.
Francija norādīja, ka mērķis ir nodrošināt, lai Eiropā uzstādītās šūnas varētu pilnībā izmantot kodolenerģiju un atjaunojamo enerģiju, nevis ierobežot atjaunojamās ūdeņraža enerģijas potenciālu. Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Francija, Ungārija, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija atbalstīja kodolūdeņraža ražošanas iekļaušanu ūdeņraža ražošanas no atjaunojamiem avotiem kategorijā.
Taču septiņas ES valstis, kuru priekšgalā ir Vācija, nepiekrīt iekļaut kodolūdeņraža ražošanu kā atjaunojamu mazoglekļa degvielu.
Septiņas ES valstis, kuru vadībā ir Vācija, atzina, ka ūdeņraža ražošanai no kodolenerģijas "varētu būt zināma nozīme dažās dalībvalstīs, un arī šim nolūkam ir nepieciešams skaidrs tiesiskais regulējums". Tomēr tās uzskata, ka tas ir jārisina ES gāzes tiesību aktu ietvaros, kas tiek pārskatīti.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 22. marts