Otrais pilnvarojuma likumprojekts nosaka metodi, kā aprēķināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no atjaunojamiem kurināmajiem no nebioloģiskiem avotiem visā to dzīves ciklā. Šī pieeja ņem vērā siltumnīcefekta gāzu emisijas visā kurināmo dzīves ciklā, tostarp emisijas augšupējā posmā, emisijas, kas saistītas ar elektroenerģijas iegūšanu no tīkla, šo kurināmo pārstrādi un transportēšanu galapatērētājam. Metode arī precizē veidus, kā līdzražot siltumnīcefekta gāzu emisijas no atjaunojamā ūdeņraža vai tā atvasinājumiem iekārtās, kas ražo fosilo kurināmo.
Eiropas Komisija norāda, ka RFNBO tiks ieskaitīts ES atjaunojamās enerģijas mērķī tikai tad, ja tas samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas par vairāk nekā 70 procentiem salīdzinājumā ar fosilo kurināmo, kas ir tāpat kā atjaunojamā ūdeņraža standarts, ko piemēro biomasas ražošanai.
Turklāt, šķiet, ir panākts kompromiss par to, vai klasificēt zema satura ogļūdeņražus (ūdeņradi, kas iegūts kodolenerģijā vai, iespējams, no fosilā kurināmā, no kura var uztvert vai uzglabāt oglekli) kā atjaunojamo ūdeņradi, līdz 2024. gada beigām pieņemot atsevišķu noteikumu par zema satura ogļūdeņražiem, teikts Komisijas piezīmē, kas pievienota atļaujas likumprojektam. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu līdz 2024. gada 31. decembrim ES savā pilnvarojuma aktā noteiks veidus, kā novērtēt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu no mazoglekļa kurināmā.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 21. februāris