Oglekļa neitrālas pārejas kontekstā visas valstis liek lielas cerības uz ūdeņraža enerģiju, uzskatot, ka ūdeņraža enerģija ienesīs lielas pārmaiņas rūpniecībā, transportā, būvniecībā un citās jomās, palīdzēs pielāgot enerģijas struktūru un veicinās investīcijas un nodarbinātību.
Īpaši Eiropas Savienība liek lielas likmes uz ūdeņraža enerģijas attīstību, lai atbrīvotos no Krievijas enerģētiskās atkarības un dekarbonizētu smago rūpniecību.
2020. gada jūlijā ES nāca klajā ar ūdeņraža stratēģiju un paziņoja par tīras ūdeņraža enerģijas koalīcijas izveidi. Līdz šim 15 Eiropas Savienības valstis ir iekļāvušas ūdeņradi savos ekonomikas atveseļošanas plānos.
Pēc konflikta starp Krieviju un Ukrainu ūdeņraža enerģija ir kļuvusi par svarīgu ES enerģētikas struktūras pārveides stratēģijas sastāvdaļu.
2022. gada maijā Eiropas Savienība paziņoja par REPowerEU plānu, lai mēģinātu atbrīvoties no Krievijas enerģijas importa, un ūdeņraža enerģijai ir piešķirta lielāka nozīme. Plāna mērķis ir līdz 2030. gadam saražot 10 miljonus tonnu atjaunojamā ūdeņraža ES un importēt 10 miljonus tonnu atjaunojamā ūdeņraža. ES ir arī izveidojusi “Eiropas Ūdeņraža banku”, lai palielinātu investīcijas ūdeņraža enerģijas tirgū.
Tomēr dažādi ūdeņraža enerģijas avoti nosaka ūdeņraža enerģijas lomu dekarbonizācijā. Ja ūdeņraža enerģija joprojām tiek iegūta no fosilā kurināmā (piemēram, oglēm, dabasgāzes utt.), to sauc par "pelēko ūdeņradi", joprojām pastāv liela oglekļa emisija.
Tātad ir liela cerība uz ūdeņraža, kas pazīstams arī kā zaļais ūdeņradis, ražošanu no atjaunojamiem avotiem.
Lai veicinātu uzņēmumu investīcijas zaļajā ūdeņradī, Eiropas Savienība ir centusies uzlabot tiesisko regulējumu un noteikt tehniskos standartus atjaunojamajam ūdeņradim.
2022. gada 20. maijā Eiropas Komisija publicēja atjaunojamā ūdeņraža mandāta projektu, kas izraisīja plašas diskusijas saistībā ar tajā minētajiem ekstralitātes, laika un ģeogrāfiskās atbilstības principiem zaļā ūdeņraža ražošanā.
Ir saņemta jaunākā informācija par autorizācijas likumprojektu. 13. februārī Eiropas Savienība (ES) pieņēma divus Atjaunojamo energoresursu direktīvā (RED II) noteiktos pilnvarojošos aktus un ierosināja detalizētus noteikumus, lai definētu, kas ES ir atjaunojamais ūdeņradis. Autorizācijas likumprojektā ir norādīti trīs ūdeņraža veidi, ko var uzskatīt par atjaunojamo enerģiju, tostarp ūdeņradi, kas iegūts, tieši pieslēdzoties jauniem atjaunojamās enerģijas ģeneratoriem, ūdeņradi, kas iegūts no tīkla enerģijas apgabalos, kuros atjaunojamās enerģijas īpatsvars pārsniedz 90 procentus, un ūdeņradi, kas iegūts no tīkla enerģijas apgabalos ar zemām oglekļa dioksīda emisiju robežvērtībām pēc atjaunojamās enerģijas iepirkuma līgumu parakstīšanas.
Tas nozīmē, ka ES ļauj daļu no kodolenerģijas sistēmās saražotā ūdeņraža ieskaitīt atjaunojamās enerģijas mērķī.
Abi likumprojekti, kas ir daļa no ES plašā ūdeņraža regulējuma, nodrošinās, ka visas “abiotiskas izcelsmes atjaunojamās šķidrās un gāzveida transporta degvielas” jeb RFNBO tiek ražotas no atjaunojamās elektroenerģijas.
Vienlaikus tie nodrošinās ūdeņraža ražotājiem un investoriem regulatīvo noteiktību, ka viņu ūdeņradi ES var pārdot un tirgot kā “atjaunojamo ūdeņradi”.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 21. februāris