ES nesen publicētais tiesību akts, kas definē zaļo ūdeņradi, ir atzinīgi novērtēts ūdeņraža nozarē, jo tas sniedz noteiktību ES uzņēmumu investīciju lēmumos un biznesa modeļos. Vienlaikus nozare ir noraizējusies, ka tās "stingrie noteikumi" palielinās atjaunojamā ūdeņraža ražošanas izmaksas.
Fransuā Pakē, Eiropas Atjaunojamās ūdeņraža alianses Ietekmes direktors, sacīja: “Likumprojekts nodrošina tik ļoti nepieciešamo regulatīvo noteiktību, lai piesaistītu investīcijas un izveidotu jaunu nozari Eiropā. Tas nav perfekts, taču tas sniedz skaidrību piedāvājuma pusē.”
ES ietekmīgā nozares asociācija Hydrogen Europe paziņojumā norādīja, ka ES ir bijuši nepieciešami vairāk nekā trīs gadi, lai nodrošinātu atjaunojamā ūdeņraža un uz ūdeņraža bāzes ražotu degvielu definēšanas sistēmu. Process ir bijis ilgs un sarežģīts, taču, tiklīdz tas tika paziņots, ūdeņraža nozare to atzinīgi novērtēja, nepacietīgi gaidot noteikumus, lai uzņēmumi varētu pieņemt galīgos lēmumus par ieguldījumiem un izstrādāt biznesa modeļus.
Tomēr asociācija piebilda: “Šos stingros noteikumus var ievērot, taču tie neizbēgami sadārdzinās zaļā ūdeņraža projektus un ierobežos to paplašināšanas potenciālu, samazinās apjomradītu ietaupījumu pozitīvo ietekmi un ietekmēs Eiropas spēju sasniegt REPowerEU noteiktos mērķus.”
Pretstatā nozares dalībnieku piesardzīgajai uzņemšanai, klimata aktīvisti un vides aizsardzības grupas ir apšaubījušas vaļīgu noteikumu "zaļmaldināšanu".
Klimata aizsardzības grupa “Global Witness” ir īpaši sašutusi par noteikumiem, kas ļauj izmantot no fosilā kurināmā iegūtu elektroenerģiju zaļā ūdeņraža ražošanai, ja atjaunojamās enerģijas trūkst, un ES autorizācijas likumprojektu nosauc par “zaļmaldināšanas zelta standartu”.
“Global Witness” paziņojumā norādīja, ka zaļo ūdeņradi var ražot no fosilā kurināmā un ogļu enerģijas, ja atjaunojamās enerģijas trūkst. Savukārt zaļo ūdeņradi var ražot no esošās atjaunojamās enerģijas tīkla elektroenerģijas, kas novedīs pie lielākas fosilā kurināmā un ogļu enerģijas izmantošanas.
Cita nevalstiskā organizācija, Oslo bāzētā organizācija Bellona, paziņoja, ka pārejas periods līdz 2027. gada beigām, kas ļautu līderiem desmit gadus izvairīties no nepieciešamības pēc “papildināmības”, īstermiņā novedīs pie emisiju pieauguma.
Pēc abu likumprojektu pieņemšanas tie tiks nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei, kuriem ir divi mēneši, lai tos pārskatītu un izlemtu, vai pieņemt vai noraidīt priekšlikumus. Kad galīgā likumdošana būs pabeigta, plaša mēroga atjaunojamā ūdeņraža, amonjaka un citu atvasinājumu izmantošana paātrinās ES energosistēmas dekarbonizāciju un veicinās Eiropas ambīcijas attiecībā uz klimatneitrālu kontinentu.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 21. februāris