Saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu, pirmais pilnvarojošais akts definē nepieciešamos nosacījumus, lai ūdeņradi, uz ūdeņraža bāzes ražotas degvielas vai citus enerģijas nesējus varētu klasificēt kā nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamās degvielas (RFNBO). Likumprojektā ir precizēts ES Atjaunojamo energoresursu direktīvā noteiktais ūdeņraža "papildināmības" princips, kas nozīmē, ka elektrolīzes šūnām, kas ražo ūdeņradi, jābūt savienotām ar jaunu atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu. Šis papildināmības princips tagad ir definēts kā "atjaunojamās enerģijas projekti, kas sāk darboties ne agrāk kā 36 mēnešus pirms ūdeņraža un tā atvasinājumu ražošanas iekārtām". Šī principa mērķis ir nodrošināt, lai atjaunojamā ūdeņraža ražošana stimulētu tīklam pieejamās atjaunojamās enerģijas daudzuma palielināšanu salīdzinājumā ar jau pieejamo. Tādā veidā ūdeņraža ražošana atbalstīs dekarbonizāciju un papildinās elektrifikācijas centienus, vienlaikus neradot spiedienu uz elektroenerģijas ražošanu.
Eiropas Komisija paredz, ka līdz 2030. gadam palielināsies elektroenerģijas pieprasījums ūdeņraža ražošanai, pateicoties lielu elektrolītisko elementu plaša mēroga ieviešanai. Lai sasniegtu REPowerEU mērķi līdz 2030. gadam saražot 10 miljonus tonnu atjaunojamās degvielas no nebioloģiskiem avotiem, ES būs nepieciešamas aptuveni 500 TWh atjaunojamās elektroenerģijas, kas atbilst 14% no ES kopējā enerģijas patēriņa līdz tam laikam. Šis mērķis ir atspoguļots komisijas priekšlikumā līdz 2030. gadam paaugstināt atjaunojamās enerģijas mērķi līdz 45%.
Pirmajā pilnvarojuma aktā ir arī noteikti dažādie veidi, kā ražotāji var pierādīt, ka atjaunojamā elektroenerģija, ko izmanto ūdeņraža ražošanai, atbilst papildināmības noteikumam. Tajā ir arī ieviesti standarti, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka atjaunojamais ūdeņradis tiek ražots tikai tad, kad un kur ir pietiekams atjaunojamās enerģijas daudzums (to sauc par laika un ģeogrāfisko atbilstību). Lai ņemtu vērā esošās investīciju saistības un ļautu nozarei pielāgoties jaunajam regulējumam, noteikumi tiks ieviesti pakāpeniski un ir izstrādāti tā, lai laika gaitā kļūtu stingrāki.
Eiropas Savienības autorizācijas likumprojekts pagājušajā gadā paredzēja ikstundas korelāciju starp atjaunojamās elektroenerģijas piegādi un patēriņu, kas nozīmē, ka ražotājiem katru stundu būtu jāpierāda, ka viņu elementos izmantotā elektroenerģija ir iegūta no jauniem atjaunojamiem avotiem.
Eiropas Parlaments 2022. gada septembrī noraidīja pretrunīgi vērtēto stundas sasaisti pēc tam, kad ES Ūdeņraža tirdzniecības organizācija un ūdeņraža nozare, kuru vadīja Atjaunojamās ūdeņraža enerģijas padome, paziņoja, ka tā nav īstenojama un palielinās ES zaļā ūdeņraža izmaksas.
Šoreiz komisijas autorizācijas likumprojekts aprobežojas ar šīm divām pozīcijām: ūdeņraža ražotāji varēs saskaņot savu ūdeņraža ražošanu ar atjaunojamo enerģiju, kurai viņi ir pieteikušies, katru mēnesi līdz 2030. gada 1. janvārim un pēc tam pieņemt tikai stundas savienojumus. Turklāt noteikums nosaka pārejas posmu, kas ļauj zaļā ūdeņraža projektiem, kas darbojas līdz 2027. gada beigām, līdz 2038. gadam tikt atbrīvotiem no papildināmības noteikuma. Šis pārejas periods atbilst periodam, kurā elements paplašinās un nonāk tirgū. Tomēr no 2027. gada 1. jūlija dalībvalstīm ir iespēja ieviest stingrākus laika atkarības noteikumus.
Attiecībā uz ģeogrāfisko atbilstību likumā ir noteikts, ka atjaunojamās enerģijas elektrostacijas un ūdeņraža ražošanas elektrolīzes elementi atrodas vienā konkursa zonā, kas tiek definēta kā lielākā ģeogrāfiskā teritorija (parasti valsts robeža), kurā tirgus dalībnieki var apmainīties ar enerģiju bez jaudas sadales. Komisija norādīja, ka tas ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka starp elementiem, kas ražo atjaunojamo ūdeņradi, un atjaunojamās enerģijas blokiem nerodas tīkla pārslodze, un ka ir lietderīgi pieprasīt, lai abas iekārtas atrastos vienā konkursa zonā. Tie paši noteikumi attiecas uz zaļo ūdeņradi, kas importēts ES un ieviests, izmantojot sertifikācijas shēmu.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 21. februāris